Kādi ir kazu uzturēšanas apstākļi fermās?
Nīderlandē ir 350 kazu fermas, ar 55 no tām mūsu uzņēmumam ir ekskluzīvi piegāžu līgumi. Un tikai mūsu uzņēmums Nīderlandē ražo bērnu pārtiku uz dabīgā nīderlandiešu kazas piena pamata.
Kazu uzturēšanas apstākļi ‒ viens no galvenajiem vērtīga un garšīga piena iegūšanas faktoriem. Parasti, modernā fermā dzīvo no 1000 līdz 1300 dzīvnieku. Parasti aplokam, kurā dzīvo dzīvnieki, jābūt ar lielu platību un atveramu stikla jumtu. Lieta tāda, ka Zānes kazas ir maigi un kaprīzi dzīvnieki, kuri slikti pacieš caurvējus un lietu. Tāpēc lielāko laika daļu pavada telpās. Kazas ganās atklātās ganībās tikai skaidrā un siltā laikā. Turklāt, lai iegūtu kvalitatīvu pienu, kazām nepietiek tikai ar svaigu zāli, kurai nepiemīt pietiekama uzturvērtība. Zinātnieki sen apspriež augšņu noplicināšanas un liesināšanas problēmu. Tādēļ tik liela uzmanība fermās tiek pievērsta dzīvnieku uztura sastādīšanai. Un vēl viens svarīgs faktors ‒ tīrs dzeramais ūdens. Vidēji viena kaza izdzer 12‒13 litrus ūdens dienā, tāpēc visas fermas aprīkotas ar speciālu iekārtu, kas pastāvīgi nodrošina kazas ar tīru dzeramo ūdeni.
Katru fermu apkalpo veterinārārsts, kas regulāri, pēc noteikta grafika apskata dzīvniekus, un, ja nepieciešams, nozīmē ārstēšanu. Medikamentozās ārstēšanas laikā kazas izolē no bara un to piens netiek izmantots.
Lauksaimniecības dzīvnieki Nīderlandē tiek iekļauti valsts reģistros, kas uzglabā datus par katru dzīvnieku ‒ vecāki, vārds, vecums, svara dinamika, uzturs, izslaukums, regulāro medicīnas apskašu dati, ārstēšana u.c. Dzīvnieku pārdošana vai pirkšana arī tiek nofiksēta reģistrā. Tas palīdz kontrolēt cilts darbu un piena kvalitāti. Zānes kazu cilts vērtība variē no 5 līdz 20 tūkstošiem eiro. Kazas tas ir īsts kapitāls, pret kuru fermeri izturas ar lielu saudzību.
Visi darbu veidi ‒ no maisījuma un barības pagatavošanas, slaukšanas līdz aploka uzkopšanai, nodrošināšanai ar ūdeni ir automatizēti.
Fermā parasti strādā visi pieaugušie fermeru ģimenes locekļi. Algots darbs praktiski netiek izmantots ‒ kā var uzticēt savu saimniecību «svešajiem»!? bērni zina, ka pieaugot, kad vecākiem būs grūti strādāt, viņi mantos fermu un uzņemsies par to pilnu atbildību. Ģimenēs bieži dzimst vairāki bērni, nākamie palīgi. Mūsu fermeri strādā praktiski bez atvaļinājumiem, veltot savu dzīvi ikdienas darbam. Valstī ļoti attīstīta ir vēsturiskā amata lepnuma izjūta par savu darbu un tā rezultātiem.
Kabrita
Kazu uzturēšanas apstākļi ‒ viens no galvenajiem vērtīga un garšīga piena iegūšanas faktoriem. Parasti, modernā fermā dzīvo no 1000 līdz 1300 dzīvnieku. Parasti aplokam, kurā dzīvo dzīvnieki, jābūt ar lielu platību un atveramu stikla jumtu. Lieta tāda, ka Zānes kazas ir maigi un kaprīzi dzīvnieki, kuri slikti pacieš caurvējus un lietu. Tāpēc lielāko laika daļu pavada telpās. Kazas ganās atklātās ganībās tikai skaidrā un siltā laikā. Turklāt, lai iegūtu kvalitatīvu pienu, kazām nepietiek tikai ar svaigu zāli, kurai nepiemīt pietiekama uzturvērtība. Zinātnieki sen apspriež augšņu noplicināšanas un liesināšanas problēmu. Tādēļ tik liela uzmanība fermās tiek pievērsta dzīvnieku uztura sastādīšanai. Un vēl viens svarīgs faktors ‒ tīrs dzeramais ūdens. Vidēji viena kaza izdzer 12‒13 litrus ūdens dienā, tāpēc visas fermas aprīkotas ar speciālu iekārtu, kas pastāvīgi nodrošina kazas ar tīru dzeramo ūdeni.
Katru fermu apkalpo veterinārārsts, kas regulāri, pēc noteikta grafika apskata dzīvniekus, un, ja nepieciešams, nozīmē ārstēšanu. Medikamentozās ārstēšanas laikā kazas izolē no bara un to piens netiek izmantots.
Lauksaimniecības dzīvnieki Nīderlandē tiek iekļauti valsts reģistros, kas uzglabā datus par katru dzīvnieku ‒ vecāki, vārds, vecums, svara dinamika, uzturs, izslaukums, regulāro medicīnas apskašu dati, ārstēšana u.c. Dzīvnieku pārdošana vai pirkšana arī tiek nofiksēta reģistrā. Tas palīdz kontrolēt cilts darbu un piena kvalitāti. Zānes kazu cilts vērtība variē no 5 līdz 20 tūkstošiem eiro. Kazas tas ir īsts kapitāls, pret kuru fermeri izturas ar lielu saudzību.
Visi darbu veidi ‒ no maisījuma un barības pagatavošanas, slaukšanas līdz aploka uzkopšanai, nodrošināšanai ar ūdeni ir automatizēti.
Fermā parasti strādā visi pieaugušie fermeru ģimenes locekļi. Algots darbs praktiski netiek izmantots ‒ kā var uzticēt savu saimniecību «svešajiem»!? bērni zina, ka pieaugot, kad vecākiem būs grūti strādāt, viņi mantos fermu un uzņemsies par to pilnu atbildību. Ģimenēs bieži dzimst vairāki bērni, nākamie palīgi. Mūsu fermeri strādā praktiski bez atvaļinājumiem, veltot savu dzīvi ikdienas darbam. Valstī ļoti attīstīta ir vēsturiskā amata lepnuma izjūta par savu darbu un tā rezultātiem.
Kabrita
Pierakstīties uz biļetenu
